Kapsulā ievietotie vēstījumi atklāj stāstu, kurā savijas 400 gadus vecā nama glabātie senatnes noslēpumi, radošuma spēks, mūsdienu autoru pašrocīgi rakstītas atziņas un vēlējumi nākamajām paaudzēm.
“Mēs esam tauta, kuras literatūra un mūzika vienmēr gājusi kopsolī. Šo nozaru kopdzīve ir pašsaprotama - no bagātajām tautasdziesmu tradīcijām līdz Dziesmu un deju svētku notikumiem, līdz laikmetīgajiem darbiem, kas arvien vairāk apvieno dažādus mākslinieciskās izteiksmes veidus. Atzīmējot muzeja atgriešanās iespēju, kapsulas vēstījumā ielikām vienu no mūsu godātākajām dziesmām – “Gaismas pils”, Jāzepa Vītola mūzikā, ar Ausekļa vārdiem,” saka kultūras ministre Agnese Logina.
Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” vēstīs par latviešu rakstnieku un mūziķu personībām, 100 epizodēs liekot uzsvaru uz pašu radīšanas procesu un izgaismojot radošuma cilvēciskos aspektus. Radīšanas rituāli, iedvesmas avoti, aizraušanās un iemīļotas ikdienas nodarbes, kas aizved pie neatkārtojamiem, ģeniāliem, izciliem, radošiem darbiem rakstniecībā un mūzikā – par to klasiskos pētniecības avotos tiek runāts ļoti skopi.
Ekspozīcija “Prokrastinācija un radīšana” muzeja apmeklētājiem ļaus ne tikai novērtēt kultūras mantojumu, bet arī pašiem gūt iedvesmu radīšanai. Tā būs ļoti mūsdienīga un ietvers dažādas instalācijas, runājošus objektus, kā arī pieeju elektroniskajām datu bāzēm. Patlaban noslēgumam VNĪ izsludinātais iepirkums jaunās ekspozīcijas objektu radīšanai, pretendenti pieteikumus vēl var iesniegt līdz 12.oktobrim.
“Rakstniecības un mūzikas muzejs savu simtgadi svinēs 2025. gadā, kad arī plānots sagaidīt apmeklētājus šajā namā, lai ievestu tos neaizmirstamā klātbūtnes piedzīvojumā, kurā pieredzēt visus latvieša radošuma posmus: iedvesmas, ideju meklējumus, prokrastināciju, realizāciju, šaubas, atzinību,” saka Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule.
Ēka Mārstaļu ielā 6 ir izcils baroka – klasicisma laikmeta vecpilsētas apbūves piemineklis. Tās plānojums ir saglabājies no 1905.gada, ir vēl dzīvi mūru fragmenti no XVII gs., koka kāpnes pārstāv XIX gs. beigu amatniecības skolu, jumta konstrukcija ir tapusi XVII gs.
“Rīgā nozīmīgu vietu ieņem kultūras un vēstures mijiedarbība. VNĪ ir apņēmusies saglabāt pagātnes liecības, kultūrvēsturisko mantojumu un piešķirt namam Mārstaļu ielā 6 jaunu, mūsdienu dzīvei atbilstošu elpu. Esam gandarīti par iespēju radīt kultūras telpu – Rakstniecības un mūzikas muzeja jauno mājvietu. Tajā savīsies Rīgas senā elpa un XXI gs. sniegtās tehnoloģiskās iespējas, izcilos stāstos atklājot mūsu kultūras gara spēku – Latvijai nozīmīgus autorus, rakstniekus, dzejniekus, komponistus,” saka VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Rīgas vēstures detaļas ir nojaušamas arī nama bēniņos, kur pēc rekonstrukcijas apmeklētājiem tiks atvērta pasākumu telpa ar atsegtām vēsturiskajām koka konstrukcijām no milzīgām brusām. Savukārt pagrabā apmeklētāji redzēs vēsturiskās ķieģeļu velves. Ēkas rekonstrukcijas darbu laikā atklāti arī vairāki iepriekš nezināmi sienu gleznojumi, savukārt lifta šahtas izbūvei paredzētajā telpā tika atklāts pilnīgi neskarts kultūras slānis ar astoņām dažādām kārtām un unikālas liecības par Rīgas pirmsākumiem. Vērtīgākie no atradumiem ir nodoti Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam.
Vēsturiskajai ēkai Mārstaļu ielā 6 patlaban ir gandrīz pilnībā atjaunots jumts, pabeigta nepieciešamā būvkonstrukciju pastiprināšana, daļēji veikta restaurācija, fasādes atjaunošana un inženierkomunikāciju sistēmu izbūve. Viens no nama lielākajiem lepnumiem ir galvenās fasādes kompozīcija, kas ir saglabājusies kopš 1823.gada. Galvenais akcents ir greznais ar rokoko detaļām veidotais portāls - XVIII gs. valsts nozīmes mākslas piemineklis, kas atrodas ēkas galvenās fasādes centrālajā daļā. Atjaunošanas darbus saskaņā ar “Arhitektu birojs Krasts” projektu veic AS “UPB”.
