Materiāls izdrukāts no www.upb.lv         
 

  

| 20. 05. 2015 | Uldis Pīlēns - Reģionus nevajag pārvērst tuksnesī

Latvijā nedrīkst aizmirst par reģionu attīstību; jau šobrīd varam redzēt darbaspēka aizplūšanu uz ārvalstīm, kas apgrūtina tautsaimniecības asinsriti. Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja UPB Holding padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Latvijā politiskajā vidē ir nepieciešama biznesa domāšana. Ja kritiski paskatāmies uz Latvijas tautsaimniecību un politikas aktivitātēm un izpratni par to kopumā, neredzu valsts līmeņa spēju domāt par atbalsta sniegšanu konkrētām industrijām vai taisni pretēji - atbalsta nesniegšanu, uzsvēra U. Pīlēns.

 

Ja nedomājam šādā līmenī, tad nevaram runāt par reģionālo politiku, izglītību, darba spēka profesionalizāciju un citiem būtiskiem jautājumiem. Arī pēdējā laikā aktuālajā diskusijā par mikrouzņēmumu nodokli viņš neatbalsta attiecīgos atvieglojumus un šādu lēmumu jomā velk paralēles ar biatlonu, kad tiekam aizlaisti soda aplī, kurā pazaudējam potenciālu, lai gan dzīve neapstājas un starptautiskā līmenī konkurētspēja attīstās. Nav noslēpums, ka Eiropā sabiedrība noveco un lielajās valstīs katru gadu ir nepieciešami jauni augsta līmeņa speciālisti, piemēram, Vācijā ir aprēķināts, ka katru gadu valstij nepieciešams piesaistīt aptuveni 600 tūkstošus šāda līmeņa speciālistu, turklāt vislabāk imigrantus ir piesaistīt no Baltijas valstīm un Polijas.

 

"Tas ir drauds - profesionālā darba spēka aizplūšana, tāpēc ir jādomā par darba spēka noturēšanu," sacīja U. Pīlēns, vēršot uzmanību uz to, ka pēdējo piecu gadu laikā UPB Holding ir pazaudējis tikai pusotru inženieri - viens speciālists devies darba gaitās uz Norvēģiju, bet otrs uz Zviedriju. Cīņa par darba spēku ir spraiga, pretējā gadījumā ieguldītās investīcijas nav tā vērtas. Pozitīvi ir vērtējamas Latvijas valsts amatpersonu vizītes jaunu eksporta tirgu iekarošanas jomā, piemēram, uz tādām eksotiskām Valstīm kā Mongolija, Azerbaidžāna. Tas ir labi, bet mūsu integrācijas potenciāls Eiropas Savienībā ir zems, aptuveni 4% Latvijas uzņēmumu ir spējīgi integrēties rietumu telpā. Tas nozīmē, ka mūsu konkurētspējas labad rietumu sadaļā ir daudz darāmā, novērojis U. Pīlēns.

 

Rīga pret laukiem

Vai Latvijas valsts ir Rīga vai tikai reģioni, aizdomāties aicināja U. Pīlēns. Latvijas uzņemtais kurss, kas izslēdz reģionu attīstību, rada bīstamību. Pieļauju, ka lielākajai daļai saknes ir meklējamas tieši reģionos, piebilda U. Pīlēns.
Savukārt, ja attīstām tikai pilsētvalstis, tas būtu tāpat kā ķermenim nocirst nost ekstremitātes, saglabājot sirdi, līdz ar to nākotnes vīzijai par dzīvi kļūstot daudz primitīvākai. Salīdzinājumam U. Pīlēns minēja senu anekdoti. Pie Ķīnas un Vjetnamas krastiem ir sala, kurā vairojas speciāla trušu populācija, kas ēd zāli un dažādas saknītes. Vairošanās un barošanās aktivitāte ir liela. Uz salas alās dzīvo arī putni, un Ķīnas politiķi nolemj, ka trušu populācija iznīcina zaļo vidi un neļauj putniem attīstīties. Truši tiek iznīdēti un pēc trijiem gadiem sala ir tuksnesis, jo izrādās - truši bija tie, kas irdināja zemi un ļāva augiem izaugt. Pazūdot vienam ķēdes posmam - trušiem -, augsne blīvējas un arī putni nevarēja veidot alas. Līdzīgi mums notiek ar tuvredzīgiem lēmumiem reģionos, stāstīja U. Pīlēns. Rezultātā esam tik tālu, ka visvairāk cilvēku aktīvā darba gados ir aizbraukuši no reģioniem. Rezultātā ir atkailināta ekonomikas struktūra reģionos. Mēs kā uzņēmums cenšamies uzturēt un investēt līdzekļus sociālajā struktūrā un redzam efektu, tāpēc tas ir iespējams, atzīmēja U. Pīlēns. Liela vērība tādai mazai valstij kā Latvijai ir jāpievērš intelektuālā darba vietām. Ir dažādi pētījumi, ka kritiskās masas nodrošināšanā IKP rādītājam uz vienu iedzīvotāju būtu jābūt 14 tūkst. dolāru.

 

Tādējādi Latvijas uzdevums Nr. 1 ir pārspēt šo rādītāju. Cilvēkiem naudas pelnīšana nostājas otrajā vietā, ja viņa ieņēmumi gadā veido 40 tūkstošus eiro. Ja vidējais nācijas ienākumu apmērs ir ap 40 tūkstošiem, tad cilvēki šādu sistēmu ir gatavi aizstāvēt ar ieročiem rokās, norādīja U. Pīlēns. Aktuāla tēma ir arī sociāla solidaritāte, kam ir jābūt vienam no darba kārtības jautājumiem Latvijā. Proti, ir jādod signāls, lai sabiedrībai būtu drošība par nelielām izaugsmes iespējām. Kādam vācu draugam, pēc pārliecības katolim, bija teiciens: Dievs, dod mums spēku panest lietas, ko nevaram mainīt! Dievs, dod mums spēku mainīt lietas, ko varam mainīt! Dievs, dod mums gudrību atšķirt vienu no otra! Mēs bieži mēģinām un iedomājamies mainīt lietas, ko nevaram ietekmēt, kam veltām daudz spēka, un aizmirstam par to, ka varam mainīt to, ko varam, atgādināja U. Pīlēns.

 

Prezidenta amats

Tā vietā, lai Saeima izraudzītos Valsts prezidentu, mēs no tā uztaisām teātri un pēc būtības virknei cilvēku, kuri varētu uzņemties šo posteni, nav intereses piedalīties šajā teātri, novērojis U. Pīlēns.

 

Atbildot uz jautājumu, vai viņam būtu interese uzņemties Valsts prezidenta amatu, viņš neapstiprināja izskanējušo informāciju, ka viņš būtu ticis uzrunāts šim amatam. Vienlaikus U. Pīlēns nejūt, ka tas būtu viņa amats. Komandā ne vienmēr spēcīgākais spēlētājs ir tas, kurš iesit vārtus, atgādināja U. Pīlēns. Viņš uzskata, ka šobrīd ne tik daudz ārpolitika ir svarīga, bet daudz nozīmīgāk ir ietekmēt cilvēku vēlmi dzīvot reģionos, mainot tautsaimniecības politiku. Ja Valsts prezidents būtu no biznesa, tad tas būtu ideāli, sacīja U. Pīlēns. Turklāt populistu nelaišana pie varas ir pilsoniskās sabiedrības jautājums, piebilda U. Pīlēns. Mēs šobrīd pārejam filozofiskā domāšanā no tā, ka esam koridorā starp rietumiem un austrumiem, uz to, ka esam vienā blokā - ārējā malā esošā tautsaimniecība ar no tās izrietošiem elementiem.

 

Ko darīt?
Latvija, atgūstoties pēc ekonomiskās krīzes, ir samaksājusi augstu cenu, un vēl aizvien bezdarba līmenis valstī ir ap 10%. Blaknes ir tādas, ka ļoti daudz cilvēku ir aizbraukuši no reģioniem, tāpēc šobrīd nevaram iztikt bez zālēm politikā, ekonomikā. Valstī no jauna ir nepieciešams definēt tās prioritātes visās jomās.
Problēmas sagādā arī politiskā virsbūve. Piemēram, paskatoties, cik daudz jaunu un izglītotu latviešu dzīvo un strādā ārvalstu finanšu centros, daudzi būtu pārsteigti, ja šie cilvēki, kas tik ļoti ir nepieciešami Latvijai, atgrieztos, jo redzētu politiskās virsbūves maiņu, rezumēja U. Pīlēns.

 

Sanita Igaune
Avots: Dienas Bizness

 
 
 
    Izdrukāt