Materiāls izdrukāts no www.upb.lv         
 

  

| 05. 05. 2015 | Daiņa Bērziņa komentāri par būvniecības sfēru

Fragments no Dienas Biznesa publikācijas "Katram atsevišķi - daudz, kopā - maz"

 

Aktīvi eksporta tirgos turpina darboties arī UPB, Skonto Būve, kam jau tradicionāli šis ir nozīmīgs biznesa segments. UPB holdings pēdējos gados saglabājis eksporta un vietējā tirgus attiecību - 60 pret 40. Šogad, iespējams, proporcija varētu nedaudz mainīties, jo eksporta tirgiem tiek prognozēta straujāka izaugsme kā vietējam tirgum. Tomēr mērķis ir šo proporciju saglabāt, tāpēc nav plānots samazināt uzņēmuma aktivitāti vietējā tirgū. "UPB eksporta tirgi, pateicoties mērķtiecīgai un savlaicīgi uzsāktai stratēģiskai darbībai, joprojām uzrāda izaugsmes potenciālu," DB apgalvo UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš. Pēc viņa teiktā, UPB šogad plāno ap 10% apgrozījuma pieaugumu ārvalstu tirgos, balstoties uz jau noslēgtiem līgumiem. Atsevišķu produktu grupās jauda šim gadam jau noslogota par 100%. "Protams, vienmēr ir, kur augt. Prognoze ir pietiekami laba visos tirgos, kuros šobrīd esam - Skandināvijā, Vācijā, tagad arī Lielbritānijā. UPB mērķis nekad nav bijis atsevišķu būvmateriālu vai pakalpojumu eksports, bet gan komplekss piedāvājums," uzsver D. Bērziņš. "Neplānojam konkurēt, eksportējot vienkāršas tipveida konstrukcijas, mūsu priekšrocība ir tehnoloģiski sarežģītākas konstrukcijas ar pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību," viņš norāda. Lielākie objekti, kuru būvniecībā UPB šogad piedalās, ir Skandināvijā, tostarp ir Tyfonen-14 stāvu biroja ēka ar pazemes stāvvietu Malmē, Sodertaljes slimnīca Stokholmā, 16 stāvu biroja ēka Munksjo Jenčepingā, 16 stāvu dzīvojamā māja Klockarbacken Stokholmā un citi projekti.

 

Savukārt vietējam būvniecības tirgum kopumā UPB vadītājs šogad lielu izaugsmi neprognozē. Viņš norāda uz globālajiem notikumiem - Ukrainas un Krievijas militārais konflikts ietekmē arī investīciju plūsmu Latvijā no austrumiem, piesardzīga ir arī investīciju plūsma no rietumiem. Tāpat vietējo tirgu ietekmē pārrāvums Eiropas Savienības struktūrfondu programmās. Sakrītot šiem abiem apstākļiem vienlaikus, izaugsme varētu atsākties 2016. gada vidū. Tas industrijai kopumā par labu nenāk, jo milzīgās svārstības - aktivitātes kāpumi un kritumi - nozīmē to, ka kopējā nozares efektivitāte ir zema. "Tas ir līdzīgi kā ikvienā ražošanā - stabilitāte ļauj sasniegt maksimālu efektivitāti," skaidro uzņēmuma vadītājs. Viņš vērš uzmanību uz nodarbināto skaitu nozarē - ja analizē statistikas datus, tad redzams, ka skaitlis ir ļoti mainīgs. Tas nozīmē, ka neaktīvajos periodos tiek zaudēti speciālisti, viņu atgriešana apritē ir sarežģīta, pieaug arī uzņēmumu savstarpējā konkurence, un galu galā šī situācija ietekmē būvniecības kvalitāti. Ja stabilā tirgū augstas konkurences apstākļos ieguvējs ir pasūtītājs, tad šādos tirgus apstākļos viņš ir zaudētājs, norāda D. Bērziņš.

 

 

Visu rakstu iespējams izlasīt 05.05.2015. izdevumā Nr. 83 (4943)

 

Lāsma Vaivare, Vēsma Lēvalde

Avots: Dienas Bizness

 
 
 
    Izdrukāt