Materiāls izdrukāts no www.upb.lv         
 

  

| 26. 09. 2013 | Ekspluatācijā nodod unikālu AS UPB būvētu objektu – notekūdeņu izvadu jūrā.

Pabeidzot projektu „Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 3.kārta”, pielikts punkts unikālam būvobjektam, ar kādu diez vai otrreiz iznāks saskarties, atzīst gan projektētāji, gan celtnieki.

 

ES Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts būtībā ir līdzšinējā attīrīto kanalizācijas ūdeņu izvada jūrā nomaiņa pret jaunu, 1566 m garu un vienu metru platu cauruļvadu. 270 m no tā atrodas krasta posmā, bet 1296 m sniedzas jūrā.
 
Ceturtdien, 26.septembrī, tas tika nodots ekspluatācijā, un pēc stundas ar paveikto darbu uzņēmums iepazīstināja pašvaldības amatpersonas un žurnālistus, kā arī sveica projektā iesaistītos.
 
Ir padarīts milzīgs darbs, atzina Liepājas Būvinspekcijas vadītājs Ivars Čīma, kurš ceturtdienas rītā bija piedalījies „Liepājas ūdens” attīrīšanas iekārtu izvada nodošanā ekspluatācijā.
 
Paveikts ne tikai milzīgs, bet arī unikāls darbs, jo otrreiz ar šādu projektu saskarties var iznākt labi, ja pēc simts gadiem, portālam sacīja izvada projektētāja Olga Tomiševa no „HT-Konsaltings”. „Cik tad Latvijā ir šādu izvadu? Liepājā, Ventspilī, Rīgā...”
 
Arī viena no būvniekiem – SIA „BGS” – valdes loceklis Jānis Tērauds portālam atzina: lai arī firma ar dažādiem zemūdens būvdarbiem nodarbojas aptuveni divdesmit gadu garumā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, šāds būvobjekts bijis pirmoreiz.
 
To pašu sacīja otra būvnieka – AS „UPB” – valdes loceklis Oskars Mors, atzīdams, ka „mums tas bija diezgan liels izaicinājums”.
 
Mors arī veltīja izcili atzinīgus vārdus projektētājiem: „Projekts bija sagatavots perfekti. Nebija nekādas jezgas būvniecības procesā. Izcils piemērs, kā jāorganizē un jārealizē projekts”.
 
Darbi, kas aizsākās 2012.gada jūnijā ritējuši veiksmīgi un raiti arī tāpēc, ka abi būvnieki novilkuši „precīzu robežu, kas, ko un kāpēc dara”, sacīja Mors.
 
Pats grūtākais bijis sagaidīt piemērotus laikapstākļus, kad nav pārāk liels vējš un viļņi.
 
Kā klātesošajiem pastāstīja Miervaldis Zviedris, kurš būvdarbiem sekojis līdzi, pārstāvot „Liepājas ūdeni”, 16 cauruļu 112 m garo posmu (pavisam tādu ir desmit) montāža notikusi krastā, pēc tam tie transportēti jūrā, kur ūdenslīdēji tos savienoja.
 
Darbos iesaistīts no Vācijas attransportētais zemessmēlējs „Roland 10”, kā arī „BGS” ūdenslīdēju brigāde
 
Kaļamā ķeta caurules, kas pārklātas ar poliuretānu, ražotas Francijā. To garantija ir vismaz 50 gadi, taču, kā sacīja Zviedris, varētu būt arī 500.
 
Gatavais cauruļvads, kurš atrodas 100 metrus uz dienvidiem no vecā izvada, pirms atvēršanas pārbaudīts gan hidrauliski, gan apsekots ar videoiekārtas palīdzību, veikti arī kontroles mērījumi un fotofiksācija. Uzmērīšana un apsekošana paredzēta arī pirmā un otrā ekspluatācijas gada beigās.
 
Projekta ietvaros arī nostiprināts krasta posms un labiekārtota teritorija.
 
Vecais cauruļvads, kas nedaudz redzams krasta daļā, netiks demontēts, pastāstīja „Liepājas ūdens” projektu vadītāja Sandra Dejus. „Demontāža izmaksātu pārāk dārgi, turklāt tas paliks kā rezerves variants”.
Kā pastāstīja Zviedris, šis 1100 m garais izvads būvēts 1972.gadā no tērauda caurulēm, kas jau stipri sarūsējušas, turklāt zem tā jūras straumes izskalojušas grunti, un daļa cauruļvada „karājas gaisā”, draudot pārlūzt. Reiz – 1985.gadā – izvads jau sabrucis, gan tikai krasta daļā, nevis jūrā. 2005.gadā tajā parādījušies sīki caurumi.
 
Projekta kopīgās izmaksas ir 3,69.milj. latu (bez PVN), no kurām 89,65% finansēja ES Kohēzijas fonds, bet 10, 35% – Liepājas pašvaldība.
 
Ik diennakti caur Liepājas attīrīšanas iekārtām jūrā ieplūst ap 25 000 kubikmetru notekūdeņu. Lietus laikā to apjoms palielinās divas līdz divarpus reizes.
 
Pēc „Liepājas ūdens „vadītāja Anda Dejus teiktā, šobrīd attīrīšanas iekārtās nonāk ap 95% pilsētas notekūdeņu, taču tas ir nosacīts lielums, atzina Dejus. Patlaban uzņēmums sācis inventarizēt pieslēgumus, lai precizētu datus.
 
Kā jau rakstījām, Liepājas domes deputāti septembra domes sēdē apstiprināja līdzfinansējumu vēl vienam „Liepājas ūdens” projektam – "Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 4.kārta" (projekta kopējās izmaksas bez PVN – Ls 1 413 862,52), kurš iesniegts Vides un reģionālās attīstības ministrijā.

 

Avots: http://www.irliepaja.lv

20.09.2013

 

 
 
 
    Izdrukāt