Materiāls izdrukāts no www.upb.lv         
 

  

| 15. 08. 2013 | "Latvijas Avīze" uzaicināja uz sarunu uzņēmēju ULDI PĪLĒNU. Ar viņu par aktualitātēm sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.

"Latvijas Avīze" uzaicināja uz sarunu uzņēmēju ULDI PĪLĒNU. Ar viņu par aktualitātēm sarunājās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis. 


 

V. Krustiņš: – Pašreizējā situācija politiskajā telpā šķiet visai saraustīta. Cilvēku uzskatus grib pavirzīt dažām aprindām vajadzīgajos virzienos. No vienas puses, valdību kritizē no visiem iespējamiem rakursiem. No otras – vēlētājiem jādomā, par ko nākamgad atdot balsi vēlēšanās. Pieteikušies arī jauni spēki – Reģionu alianse, Repšes kunga Attīstības biedrība. Un tā, kā attīstībnieki pasniedz mērķus, var noprast, ka valdību tie labprāt gribētu par uzņēmēju izpildkomiteju. Bet – pie vēlēšanu urnām neies uzņēmēji vien! Vairākums balsotāju būs citi. Valda diezgan liela kņada, un es lūgtu jūs, Pīlēna kungs, no savām uzņēmēja pozīcijām vērtēt situāciju. Par to jau redakcijā runāja arī pazīstamais ekonomists U. Osis.

 

U. Pīlēns: – Piekrītu, ka valda zināms apjukums un situācijas traktēšana katram pēc savas izpratnes. No kā ceļas apjukums? Ja visa pēdējā laika politika tiek šauri koncentrēta uz pievienošanos eirozonai un tam pakārtotu finanšu taupības un fiskālo politiku, tad jāsaskaras ar sekām – kompleksas pieejas trūkumu politikai, atstājot novārtā reģionālās, sociālās, konkurētspējas politikas, kā arī minimālās algas, progresīvā nodokļa un daudzas citas tēmas. Politiskām partijām svarīgi saprast, ka tām jāpiedāvā sabiedrībai kompleksi risinājumi. Tāpēc jebkura īlena izvirzīšana ārā no maisa vēl vairāk dezorientēs sabiedrību pamatvērtību apjausmās. Šīs problēmas apzināšana saknē, manuprāt, ir daudz svarīgāka par jaunu partiju dibināšanu vai vecu partiju restartēšanu un svarīgāka arī par personālijām. Ja Zaļā partija koncentrējas uz zaļām idejām, Reģionu alianse – uz reģionu politikas deficīta novēršanu, Repšes kunga attīstības biedrība uz uzņēmējdarbību, tas nav slikti, bet tā nav kompleksitāte, tas, kas visvairāk nepieciešams Latvijas ilgtspējīgai attīstībai. Novārdzinātam organismam nepietiek ar sāpju tabletēm noņemt kādu akūtu sāpi. Ir jāatjauno viss vitamīnu, barības vielu komplekss, lai atgūtu veselīgu spēju pastāvīgai rīcībai.
 
Ja mazas valsts karogos kā galvenais nav ierakstīts "vairot sabiedrības vairākuma labklājību", tai var būt identitātes un pastāvēšanas grūtības. Šis ir primārais. Pārējais ir secīgi pakārtots. Jo – veidojot mazās valsts labklājību ilgtermiņā, pamatos jāliek pašapziņa, uz tās tālāk veido integritāti un konkurētspēju.

 

– Taču to sabiedrībai nepiedāvā. Uzsvērti nopietni stāsta par uzņēmējdarbību, bet vai nekāda sociālā, politiskā sfēra ārpus uzņēmēju interesēm neeksistē? Vai tikai ar vienu lozungu var salasīt pietiekami daudz atbalstītāju?

– Glābjot atsevišķus finanšu industrijas elementus, sakot, ka mums sistēmiskas un prioritāras ir finanšu lietas, tas novedis politiku pie nepieciešamības strādāt pašu radīto deficītu dzēšanas režīmā. Tas saistās ar kreisāku politiku. Kreisāka politika nākotnē pieder ne tikai pie Latvijas, bet arī tuvākā laika Eiropas attīstības perspektīvām. Nākamai koalīcijai, vienalga, kāda tā būtu, jābūt labvēlīgai pret sabiedrības vairākuma ikdienas interesēm, pie tām pieskaitot zemāku ienākumu kategoriju iedzīvotāju aizsardzību, palīdzību izglītības sektoru uzbūvē, dzīvokļu programmas reģionos, atbalstu jaunām ģimenēm…
 
E. Līcītis: – … un kājnieku divīzijas mehanizāciju!

– Lūk, te nonāk pie līdzšinējās t. s. demokrātijas politikas strupceļiem. Konfūcijam bija tēzes. Ja valsti pārvalda valdnieki, tā pastāv ļoti ilgu laiku. Ja valsts stūre ir vietvalžu rokās, tad tā pastāv ievērojami īsāku laiku. Bet, ja valsti vada ierēdņi un to padomdevēji, tad tai ir īss mūžs. Jūsu minētais piemērs ir labs paraugs tam, kur var aizvirzīties ar lēmumu deleģēšanu ierēdņiem un politiku bez politiskās vīzijas.
 
Ja nu ko pārmest valdošajai koalīcijai lielās līnijās, neiedziļinoties detaļās, tad – par vizionārisma zaudēšanu, ja vien tāds vispār ir bijis. Vizionārisms nepieciešams jebkurai sabiedrībai, it īpaši tai, kura īsā laikā spiesta iet cauri lielu vērtību transformācijai vai ilgtermiņa krīzes pārvarēšanai.

V. Krustiņš: – Drusku aizstāvēšu valdību. Teorētiski klusākā brīdī tā var domāt kādu laiku uz priekšu, bet brūk virsū kritiķi, ceļas ugunsgrēki, no visām pusēm sauc pēc naudas. Ugunsgrēku režīmā nevar nodziļināties vīzijās.

– Lietas jānoliek pareizā secībā. Virzot prioritātes, bez vizionārisma neiztikt – vienalga, vai tas ir uzņēmuma vadītājs, kurš uzņēmumā runā ar speciālistiem, darbiniekiem, vai Valsts prezidents, Ministru prezidents, kurš uzklausa ekspertus un runā ar sabiedrību. Tas ļauj ikvienam indivīdam jebkurā vietā saprast prioritāti kā sev piederīgu tēmu un piekārtoties kā elementam kopīgas tēmas risināšanā. Tā vairs nav cīņa ar berzes elementiem, bet orientēšanās šo prioritāšu nosegšanai katram savā pozīcijā. Mūsu uzņēmumā ir pāri par 1300 darbiniekiem, un, ja mēs katram teiktu – nāc ar saviem finansēšanas modeļiem, iniciatīvu – liksim visu kopā, pēc punktiem izvērtēsim –, kas gan beigās sanāktu? Tas vestu pie strupceļa. Ne katrs var būt vadītājs, pat ja gribētu. Vajag veselu virkni īpašību, pieredzi, iemaņas, lai izkustinātu tēmas no nulles punkta. Bet koalīcijai tas ir pārmetams, ka tā nav devusi vienotu signālu sabiedrībai, nospraudusi darba kārtību vismaz savās prioritātēs.
 
E. Līcītis: – Koalīcijai taču ir "virsraksts" – tiesiskums un reformas.

– Esam ES ar Eiropas likumdošanu, budžetu, tiesu, ar fiskāliem un juridiskiem kanoniem. Šajā ziņā esam iegājuši telpā, kura pastāvēja pirms mums un mums bija jāpieņem tās spēles nosacījumi un jānoslēdz attiecīgi līgumi.
 
Paši esam izvēlējušies dzīvot eksistējošā, atvērtas Eiropas modelī, bet ar to nepietiek. Latvijas politikai jābūt daudz vairāk nekā tikai šīs direktīvās izpildes mehānismam.

Lai sasniegtu valsts, nācijas un šīs teritorijas iespējami labāko attīstību, mums kā nācijai un valstij jādomā, kā sargāt un attīstīt savu vērtību prioritātes jaunajā, atvērtajā sistēmā, kā tās virzīt pašapziņas un konkurētspējas virzienā.

 

Pilnu publikāciju varat lasīt šeit>>

Avots: "Lauku Avīze"

15.08.2012.


 

 
 
 
    Izdrukāt