Materiāls izdrukāts no www.upb.lv         
 

  

| 27. 05. 2013 | Diviem lieliem būvuzņēmumiem AS “UPB” un SIA “BGS” apvienojot spēkus, tiek realizēts sarežģīts projekts - attīrīto notekūdeņu izvada izbūve Baltijas jūrā.

Uzņēmums "Liepājas ūdens" jau ilgāku laiku vairākos posmos sekmīgi realizē projektu "Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā" un veic pilsētas ūdensapgādes sistēmas atjaunošanu un pārveidi gan pašā pilsētā, gan pārējās ūdenssaimniecības teritorijās.

 

Projekta 3. kārta paredzēja jauna attīrīto notekūdeņu izvada izbūvi 100 metrus uz dienvidiem no esošā "Liepājas ūdens" notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izvada.

 

Izvada izbūve jūrā ir ļoti sarežģīts un būtībā unikāls process, kurā darbi tika veikti gan krastā, gan Baltijas jūras gultnē un kas tādējādi bija īsts izaicinājums visiem izbūvē iesaistītajiem speciālistiem, kaut gan viņu profesionālā pieredze ir gana liela. Vecais „Liepājas ūdens” notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izvads tika aizvietots ar jaunu, izturīgāku un ilgāk izmantojamu, lai tad, kad krasta attīrīšanas iekārtas savu darbu jau paveikušas, tīrais ūdens nonāk jūrā pietiekami lielā attālumā no Ierasta. Jo, ņemot vērā Baltijas jūrā aktīvi notiekošos procesus, kas maina krasta līniju un nostiprinājumus - laukakmeņu gabionus saloka kā bērnu rotaļlietu, un ūdens arvien vairāk nāk virsū sauszemei -, jārēĶinās ar visai dažādiem riskiem.

 

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas izbūvēja 1972. gadā, 1998. gadā tika veikta būvju rekonstrukcija krasta daļā, uzlabota attīrīto notekūdeņu kvalitāte. Tajā reizē vecais iz­vads, kas būvēts no tērauda caurulēm 1020 mm diametrā ar kopējo garumu 1300 m, diemžēl netika rekonstruēts un pēc tik daudzu gadu ekspluatācijas atradās sliktā tehniskajā stāvoklī ar spēcīgu nodiluma pakāpi, ko veicināja lielā grunts migrācija piekrastes zonā, un tam noteikti bija nepieciešama rekonstrukcija.

 

Tehniskajam projektam bija nepieciešami jauni, precīzāki dati, kas tika iegūti, veicot batimetriskos izmeklējumus un inženiertopogrāfiskos mērījumus krasta teritorijā. 2012. gada vasarā sāktie izvada rekonstrukcijas darbi tika veikti, netraucējot esošā izvada darbu un neradot kaitējumu apkārtējai videi. Tika radīta īpaša piekļuves zona ūdenim - no būvlaukuma teritorijas līdz pludmalei laukakmeņu gabioni tika pārklāti ar smiltīm un dzelzsbetona plāksnēm, lai varētu pārvietoties būvdarbiem nepieciešamā tehnika. Jaunais izvads no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tika ierakts zemē visā tā garumā gan uz sauszemes krasta daļā, gan arī turpinājumā zem ūdens, Baltijas jūrā.

 

Pirms tranšejas rakšanas jūrā tika izveidota t.s. patvēruma osta, kas ļauj veikt rakšanas darbus ūdens zonā, kura pakļauta ātrai izskalošanai. Šajā gadījumā osta tiek veidota no diviem aizsargmoliem abās tranšejas pusēs. Tie veidoti no īpaša ģeosintētikas materiāla - ģeocaurulēm 5 m diametrā - un ir tādi kā maisi, ko piepilda ar grunts smiltīm. Kad moli vairs nav nepieciešami, no smiltīm viegli atbrīvojas. Patvēruma osta ir drošības teritorija akvatorijas peldošajai tehnikai tad, kad viļņu augstums ir virs 5 m, stiprs vējš virs 10 m/s un straume virs 5 m/s.

 

JĀNIS TĒRAUDS, SIA „BGS” VALDES LOCEKLIS:

„Viss atkarīgs no laika apstākļiem. Izraujamies no ostas, pusi dienas pastrādājam un atkal gaidām piemērotus apstākļus. Strādājam arī naktī. Visa tehnika, cilvēki ir gatavi nekavējoties sākt strādāt, tiklīdz rodas piemēroti apstākli. Cenšamies maksimāli strādāt arī naktīs. Galvenais faktors, kas reāli ietekmē laiku, ir vējš”. Patvēruma ostas mola aizsargātajā akvatorijā tika uzbūvēta arī pagaidu piestātne, kas ļāva veikt pilnu tehnoloģisko ciklu - materiālu iekraušanu un izkraušanu peldlīdzekļos, kā arī peldlīdzekļu un citu iekārtu tauvošanu. Interesanti, ka ģeomorfoloģisko un hidrometeoroloģisko apstākļu dēļ būvdarbi tika sākti no jūras, nevis no Ierasta puses. No Francijas ražotāja tika piegādātas čuguna caurules ar aizsargājošiem pārklājumiem gan no iekšpuses, gan ārpuses, kas, lietotas atbilstošos apstākļos, var kalpot ļoti ilgi. Sākumā ar speciālo, uz pontoniem novietoto tehniku jūras gultnē tika izrakta cauruļu diametram atbilstoša platuma tranšeja, smiltis liekot tai līdzās. Šim darbam tika izmantots zemessmēlējs „Roland 10”, kura tehniskie parametri atbilst vajadzīgajiem darba apjomiem, turklāt tas aprīkots ar precīzu un mūsdienīgu pozicionēšanas sistēmu, kas ļauj kontrolēt rakšanas dziļumu un kausa pozīciju, turklāt dati tiek saglabāti datora atmiņā un izmantoti darbu kontrolei un atskaitēm. Iespaidīgais „Roland 10”, ir aprīkots ar pāļiem, kas ļauj tehnikai strādāt viļņos līdz 0,5-0,8 m. Aptuveni trīs dienās zemessmēlējs spēja izrakt 140 m garu tranšeju, ko apsekoja ūdenslīdēji, lai pārbaudītu tās grunti.

 

Visus zemūdens darbus veica profesionāli ūdenslīdēji ar lielu pieredzi hidrobūvju celtniecībā. Ņemot vērā, ka Baltijas jūrā ūdens ir visai necaurredzams, īpaši pēc tik lieliem rakšanas apjomiem, darbi lielākoties veicami, paļaujoties tikai uz tausti, pieredzi un zināšanām, kā arī mūsdienīgām mērierīcēm, kas ļauj ūdenī esoša objekta atrašanos noteikt ar dažu centimetru precizitāti. Daudzas problēmas, kas radās darba gaitā, tika veiksmīgi ātri vien atrisinātas ar ūdenslīdējiem raksturīgo mieru. Ūdenslīdējiem bija nepieciešamas īpašas iemaņas, lai savienojamos posmus precīzi nostatītu vienu pret otru un, kad tas tika paveikts, savilktu posmus kopā.

Izraktajā tranšejā tika ievietots jau krastā sastiprināts 112 m garš cauruļvadu posms, kas sastāv no 16 kopā sastiprinātām 7 m garām caurulēm un kas uz īpašiem atslogo­šanas pontoniem līdz vajadzīgajai vietai jūrā tika nogādāts ar velkoni.

 

Izmantojot atslogojošos pontonus, ieguldīja arī cauruli. Šo procesu veica un uz­raudzīja ūdenslīdēji. Posmus ielika vietā, ļaujot caurulei lēnām piepildīties ar ūdeni un slīpā leņķī tās pievienojamam galam pietuvoties jau nostiprinātajam posmam, līdz tie bija viens otram tieši pretī. Pēc cau­rules nogulšanās tika veikti kontrolmērījumi un uzstādīti betona slogi ar soli 14 m. Samontējot slogus kopā, tika veidots ģeotekstila aizsargājošais slānis „Hate 400”.

 

Pēc katra caurules atsevišķā posma uzstādīšanas tā tika piebērta, izveidojot virs aizsargslāni. Nākamais cauruļvada posms tika savienots ar speciāli izgatavotu zem­ūdens caurules savienošanas ierīci - hid­raulisko konduktoru.

 

Pašam tālākajam izvada posmam jūrā tika izmantotas atšķirīgas caurules ar vairā­kiem atvērumiem jeb difuzoriem, kas pa­liek virs grunts un caur kuriem attīrītais ūdens nonāk jūrā. Vairāki difuzori nodro­šina vienmērīgāku ūdens izplūdi, un arī aizsērēšanas process ir mazāk bīstams, kā tas būtu viena izvada gadījumā.

 

Piekrastes seklajā ūdens zonā (līdz 5 m) līdz jau esošajam izvada posmam, kur jau­nais izvads tiks pievienots attīrīšanas sis­tēmai, tika izmantots daudzfunkcionālais padziļināšanas mehānisms „Watermaster Classic II”. Pirms un arī pēc jaunizbūvētā cauruļvada pievienošanas esošajam izvada posmam tiks veikta hidrauliskā pārbaude sa­skaņā ar LVS NE 805 ar spiedienu divi bāri.

Pēc būvdarbu pabeigšanas uzmanība tiks pievērsta krasta teritorijas labiekārto­šanai, kā arī tiks uzstādītas peldošas brīdi­nājuma zīmes, saskaņojot uzstādīšanas shēmu ar Jūras administrāciju un Liepājas ostas kapteini. Tiks veikts jūras ūdens pie­sārņojuma zaudējumu aprēķins un iesniegts Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē, kā arī pieprasīta Latvijas Zivju resursu aģentūras zivsaimnieciskā ekspertīze. Pēc būvdarbu pabeigšanas tiks nodrošināts zaudējumu aprēķins, kuru veiks speciālisti, balstoties uz faktiskajiem darbu apjomiem un darbu iz­pildes termiņiem.

 

Izvada rekonstrukcijas darbi jūrā, pro­tams, bija veicami tikai siltajās sezonās, bet arī tad tos ietekmēja laika apstākļi, jo lielā vējā nav iespējams vajadzīgajā vietā noturēt rakšanas tehniku vai ari atklātā jūrā nogādāt uz pontoniem novietoto cauruļu posmu.

 

OSKARS MORS, AS „UPB” VALDES LOCEKLIS:

„Cik mūsu jūra tomēr ir kaprīza! Ik­dienā, dzīvojot pie jūras, to nemaz nemana, bet visa gada garumā bija grūti atrast piecas dienas pēc kārtas ar labu laiku, lai ieguldītu cauruļu posmu. Līdz jūlija vidum darbi noteikti tiks pabeigti.”

 

Tā kā Liepāja arvien bijusi slavena kā vēju pilsēta, darbu veikšana nedaudz kavējās, tomēr jau šovasar „Liepājas ūdens” notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izvads jūrā sāks darbu, kas klusi un nemanāmi noritēs zem ūdens, un jācer, ka vēl kādus gadus simts neviens par to neuztrauksies.

 

/ Tehniskais projekts: 2008.-2009. gads.
Izbūve: 2012. gads. Izvada garums jūrā 1290 m, izmantotas DN 1000 kaļamā ķeta INTEGRAL caurules ar 01000, to garums 7 m, ražotājfirma „SAIN G0BAN PAM” (Francija). Pārstāvis Latvijā SIA „E.Tauriņš un partneri”. AS „UPB” būvdarbu vadītājs: Vladimirs Markēvičs. SIA „BGS” ūdenslīdēji Aleksandrā Suroveškina vadībā.

Finanses: kopējās izmaksas: 13,36 miljoni latu. ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums projektam «Ūdenssaimniecības attīstība Liepājā, 3. Kārta” ir 89,65% jeb 11,98 miljoni latu, Liepājas pilsētas pašvaldības finansējums 1,38 miljoni latu, SIA „Liepājas ūdens” sedz PVN izmaksas par kopējo summu 2.94 miljoni latu./

 

 

Avots: Latvijas būvniecība 2013 MAI/JŪN #3

Autors: Ināra Appena, MG.ART

 

 
 
 
    Izdrukāt