home    site map    UPB AS PREZENTĀCIJA / 2017
   
   par mums      struktūra      jaunumi      produkti / projekti      sabiedriskie projekti      vakances      fotogalerija      kontakti  
 
    

LV

EN

RU

DE
 
 
 
AKTUALITĀŠU ŽURNĀLS PDF
  LEJUPLĀDĒT PĒDĒJO VERSIJU
  ARHĪVS
  PRODUKTU KATALOGI
 
 
HOLDINGA JAUNUMI
 
   
 
   
 
   
 
   
  VISI JAUNUMI
   
 
    Izdrukāt      Nosūtīt  
 
 

  

| 01. 10. 2014 | Gatavi jauniem tirgiem ārpus Eiropas

BŪVNIECĪBA UN ENERĢĒTIKA: UPB

 

Forma: Meitas uzņēmumi astoņās valstīs - Islandē, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā, Šveicē, Lielbritānijā, Baltkrievijā.

 

Meitasuzņēmuma izveide un uzturēšana gada garumā jebkurā valstī Eiropā izmaksā starp 100 000 un 200 000 eiro.

 

Līdz 300 UPB darbinieki “rotē”, regulāri strādājot dažādos projektos ārzemēs, un tā nodrošina darbu 1000 speciālistiem Latvijā holdinga ražotnēs, inženieru birojos un pārējās struktūrvienībās. Šis holdinga valdes priekšsēdētāja un akcionāra Ulda Pīlēna minētais fakts raksturo, cik liela loma ir pirms nepilniem desmit gadiem mērķtiecīgi sāktajai virzībai uz ārvalstu tirgiem. “Lidojumu skaits ir tik liels, ka šobrīd esam vieni no lielākajiem airBaltic korporatīvajiem  klientiem Latvijā, viņš piebilst. Eksports holdingam ļāva daudz labāk sagatvoties vietējā būvniecības tirgus kritumam krīzes laikā, eskportam nodrošinot šajā laikā 80% no UPB apgrozijuma. Tagad, vienlaikus, ik gadu palielinoties kopējam apjomam, eksporta sadaļa ir 60%, kas pēc Pīlēna domām, ir optimāla proporcija.


Atšķirībā no Latvijas, kur UPB ir arī ģenerāluzņēmējs, ārzemēs apzināti izvēlēta nozīmīgā apakšuzņēmēja loma, projektējot, ražojot, montējot dzelzsbetona, metāla, stikla, alumīnija konstrukcijas un nepieciešamības gadījumā nodrošinot arī apkopes servisu. Vairākās Eiropas valstīs UPB vārds zināms arī enerģētikas sektorā un saistās ar Latvijā ražotām koģenerācijas stacijām. Klātbūtni ārzemēs uzņēmums vispirms īsteno caur vietējiem aģentiem, bet, ja valsts ir “interesanta uz palikšanu” un sagaidāmais apgrozījuma potenciāls var droši segt kompānijas uzturēšanas izmaksas, tiek veidots meitasuzņēmums. Mērķtiecīgi 7 gadus atpakaļ tika sākts darbs enerģētikas sektorā, pārņemot grūtībās nonākušu Šveices koģenerācijas staciju ražotāja Vācijas meitas uzņēmuma speciālistu komandu. Šīs komandas integrēšana UPB ļāvusi uzreiz nonākt augstākā tehniskās kompetences līmenī,vienlaicīgi nodrošinot specifisko zināšanu transfēru uz Latviju. “Patlaban esam atpazīstami Vācijā mazo koģenerācijas staciju grupā,” secina Pīlēns. Spēcīgs palīgs mūsu komptences apliecinājumam ir UPB uzņēmuma darbošanās Vācijas tirgū enerģētikas sektorā. Līdzīgi kā, piemēram, Volkswagen, kas ražo Škoda automašīnas Čehijā. Savukārt būvniecības sektorā īstenotie projekti Skandināvijā un Rietumeiropā ir ļāvuši apgūt prasmes augsta līmeņa projekta realizācijai, atbilstoši šajās valsīs esošajiem stingrajiem standartiem.


To, kā UPB raugās uz ārvalstu tirgos mūžam mainīgo situāciju, labi raksturo piemērs ar Islandi, kur izveidots pirmais meitasuzņēmums. Lai gan būvniecības uzplaukumam sekoja krīze, darbība tika saglabāta, lai, izaugsmei atgriežoties, varētu strādāt jau kā zināms spēles dalībnieks. Tagad ir citi, aktīvāki tirgi, bet  mums  jābūt gataviem jau nākamajiem, saka Pīlēns. Nav izslēgts, ka tie būs austrumu virzienā. “Tur vajadzīgs ilgāks laiks, bet negribu teikt, ka pēc trīs vai pieciem gadiem nebūsim realizējuši kādus pietiekami iespaidīgus projektus austrumu pusē.” Iestrādnes ir Baltkrievijā, bet UPB raugās arī tālāk - līdz Taivānai, Kazahstānai. Steigas neesot, un arī pasīvā stadija palīdz saprast tirgus, riskus, cilvēciskos faktorus. Ar Itāliju saistīts gadījums, ko Pīlēns nosauc par pietiekami veiksmīgu piemēru jaunu tirgu apguvē ārvalstīs. Toreiz slēgta pirmā tehnoloģiski sarežģītā vienošanās par triģenerācijas stacijas izbūvi Ziemeļitālijā. “Visi līgumi bija itāļu valodā, kurus es parakstu kā mūsu vācu uzņēmuma direktors ar Latvijas pasi, projektu vada mūsu Šveices un Latvijas speciālisti, tehnoloģiju piegādātāji no Austrijas un Vācijas. Augsts koordinācijas risks jaunā tirgū un  itāļu notāra sejā var redzēt šaubas, apstiprinot līgumu,  Bet tomēr ļoti veiksmīgi noslēdzām projektu, ieguvām arī otro un trešo pasūtījumu un šajā tehniski un mentāli sarežģitajā tirgū  neesam pazaudējuši ‘’skolas’’ naudu. Turklāt papildus ieguvām desmitgadīgus servisa līgumus. Lielākā neveiksme? Tādas nav, bet kuriozi, protams, gan bijuši. Tā reiz vedot kravu ar kuģi no Liepājas uz Islandi vētras laikā kuģis nogrima, bet mums vienalga bija jāpaspēj piegādāt konstrukcijas paredzētajā laikā,  atceras Pīlēns.


UPB ārzemju meitasuzņēmumu vadītāji ir gan menedžeri no Latvijas kā, piemēram, Skandināvijas valstīs, gan arī vietējie – kā Islandē, Vācijā un Šveicē. Taujāts par kadru izvēli, Pīlēns atzīst: ir gadījies kļūdīties attiecībā uz “meitu” vadītājiem. Taču uzreiz piebilst, ka no kļūdām mācās. Kāda ir mācība? Ka nevienā eksporta tirgū nav viegli. “Ja uzskatām eksportu par galveno mazas nācijas izdzīvošanas un neatkarības jautājumu, jārēķinās, ka tā ir papildus intelektuālā slodze. Pirmais līmenis ir psiholoģiskā gatavība būt vidējā termiņā ilgstoši prom no ierastās valodas un kultūras vides. Ne katrs to var. Un ne no katra to vajag prasīt,” pārliecinājies uzņēmējs. Viņš secinājis, ka mentāli gatavāki ir darbinieki, kas pieredzi guvuši vai izglītojušies ārzemēs.


Savā 24.darbības gadā UPB izvērtē arī ražošanas iegādi vai izveidi valstīs, kur jūtas kā neatņemama tirgus sastāvdaļa. Tāpēc Pīlēns neizslēdz, ka pie apjomu pieauguma nākamās lielās investīcijas būs nevis Latvijā, bet kādā no ārvalstīm. Arī citus Latvijas uzņēmumus viņš mudina mēģināt kļūt par “starptautiskās darba dalīšanas neatņemamu sastāvdaļu”, ar kuru rēķinās. Taču augļus uzņēmējs iesaka negaidīt “rīt uz pusdienslaiku”.

 

 

Avots:
IR nauda
2014. gada septembris

 

 
 
 
 
         Atpakaļ
 
 
 
       UPB © 2007 Copyrights | Kontakti
Site design and programming by | CIMO |