home    site map    UPB AS PREZENTĀCIJA / 2017
   
   par mums      struktūra      jaunumi      produkti / projekti      sabiedriskie projekti      vakances      fotogalerija      kontakti  
 
    

LV

EN

RU

DE
 
 
 
AKTUALITĀŠU ŽURNĀLS PDF
  LEJUPLĀDĒT PĒDĒJO VERSIJU
  ARHĪVS
  PRODUKTU KATALOGI
 
 
HOLDINGA JAUNUMI
 
   
 
   
 
   
 
   
  VISI JAUNUMI
   
 
    Izdrukāt      Nosūtīt  
 
 
| 07. 05. 2014 | Būvniecības dalībnieki šogad prognozē nozares izaugsmi.

Būvnieki skaidro - to, kā veidosies situācija Ukrainā un Krievijā, nav iespējams prognozēt, taču no tā atkarīga būvniecības attīstība. Proti, ja konflikts eskalēsies, rezultāti būs sliktāki, savukārt, ja konflikts nomierināsies, rezultāti būs labāki. Tāpat nozari ietekmēs gaidāmās izmaiņas likumdošanā. Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs DB norāda, ka būvniecības nozare šogad ir pārmaiņu priekšā, tostarp viens faktors ir jaunais Būvniecības likums. Tāpat jāņem vērā ārējie faktori, kas ietekmēs pieejamo finansējumu. "Tie ir noteicošie faktori, kas parādīs, uz kurieni nozare virzīsies," viņš saka.


Būs labāk
Labāku gadu par pērno, kad apgrozījums pieauga par 27%, šogad sagaida SIA Selva būve, ko apliecinot jau noslēgtie līgumi. "Domāju, apgrozījuma pieaugums būs vēl lielāks un ceram ari uz peļņu, citādi nebūtu vērts strādāt, ja necerētu," norāda SIA Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis. Ari nozarei kopumā jābūt labiem rezultātiem, taču neesot zināms, kā attīstīsies situācija Ukrainā un Krievijā. "Ja investorus nenobiedēs ļoti tuva reģiona kara draudi, ja neiestāsies kādi force majeure apstākļi, būvniecība turpinās lēni attīstīties," norāda A/S UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, piebilstot, ka par to liecina 2014. gada pirmā ceturkšņa dati, kas ir labāki nekā 2013. gada pirmajā ceturksnī. Taču Ukrainas un Krievijas krīze varot ieviest nopietnas pārmaiņas šo valstu attiecībās ar Eiropas Savienību, kuras sastāvdaļa ir arī Latvija. "Šā apstākļa dēļ šobrīd ir ļoti grūti prognozēt, kas notiks gada beigās. Jo mierīgāk noregulēsies konflikts, jo pozitīvāki būs gada rezultāti," saka U. Pīlēns.


A/S RBSSKALS pašlaik nejūt tiešu Ukrainas krīzes ietekmi, taču tas skar Latvijas attīstītājus, ražotājus, uzņēmējus u.c. grupas, ar ko RBSSKALS saistīts, min uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Strauss. "Ja krīze padziļināsies, sekas būs. Ņemot vērā iesaistītās puses, ekonomiski tas nevar palikt bez sekām nu jau plašākā reģionā. Tie ir kompleksi procesi, kuru attīstība šobrīd ir grūti prognozējama," viņš saka. RBSSKALS šogad plāno sasniegt konsolidēto apgrozījumu ap 80 miljoniem eiro (kopā ar apsaimniekošanas uzņēmumu) un peļņu - 2 milj. eiro apmērā. "Kopējais būvniecības objektu skaits ir līdzīgs pērnajam. Apgrozījuma prognozes kāpums vairāk atkarīgs no objektu struktūras un lieluma," piebilst E. Strauss.


Valsts un likumi
Būvniecība Latvijā jau kādu laiku "balstās" uz publiskajiem pasūtījumiem un Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem. SIA Merks valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš norāda: "Privātā sektora pasūtījumiem ir pieaugoša tendence, tomēr vēl arvien to īpatsvars kopējā apjomā ir vērtējams starp 20 - 30%". Vienlaikus esot jāņem vērā zemais sākuma punkts un apstāklis, ka gada kopējais nozares apjoms (būvniecības produkcijas apjoms bija 1,661 miljards eiro) ir tikai 66% no tās augstākā punkta 2008. gadā. "Arī pašreiz notiekošie sociālie un ekonomiskie procesi neliek domāt, ka pārskatāmā nākotnē pirmskrīzes apgrozījums tiks sasniegts atkārtoti," skaidro O. Ozoliņš. Taču, neskatoties uz to, pērnais gads SIA Merks bijis veiksmīgs darbu apjomu nodrošināšanai 2014. un 2015. gadam - noslēgti vairāk nekā 10 jauni būtiski pasūtījumi kopumā par 90 miljoniem eiro, no kuriem nozīmīgākie ir koncertzāle Lielais Dzintars Liepājā, Polipaks ražošanas un noliktavas komplekss Mārupes pagastā u.c. Tāpat uzsākti būvdarbi Skanstes mājas projekta otrajā un trešajā kārtā, kurus pabeidzot tirgū tiks piedāvāti 200 jauni dzīvokļi un investēti aptuveni 20 milj. eiro.


Pašlaik aktivitāte dzīvokļu tirgū ir laba, taču nākotne vairāku būtisku iemeslu dēļ rada bažas, norāda SIA Y1T Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē. Viņš skaidro, ka ap 30% dzīvokļus iegādājas nerezidenti. Pieņemot grozījumus Imigrācijas likumā, kas līdz 250 tūkst, eiro paaugstinās minimālo vērtību nekustamajam īpašumam, kas jāiegādājas, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, YIT Celtniecības dzīvokļi izbirs cauri sietam. Proti, kompānijas pārdoto dzīvokļu cenas maksimāli sasniedz 140 - 150 tūkst. eiro. "Paaugstinot ieguldījuma slieksni, Latvijai investīciju piesaistē būs jākonkurē, piemēram, ar Bulgāriju, Grieķiju, Ukrainu, kur noteikts tikpat augsts slieksnis, līdz ar to izmaiņas negatīvi ietekmēs Latvijas nekustamo īpašumu tirgu," uzskata A. Božē. Vienlaikus sitienu saņems ari citas nozares, piemēram, tūrisma, atpūtas, ēdināšanas, transporta.


Nozari šogad negatīvi var ietekmēt arī jaunais Būvniecības likums. "Mēs gaidām, kas būs, bet nu jau vairs neviens nesaprot, kas būs," viņš saka. Taču vislielāko iespaidu var radīt Krievijas un Ukrainas konflikta attīstība, kura dēļ var apsīkt investīciju plūsma starp Krieviju un Rietumiem, sarukt Latvijas IKP, iespējama pat recesija, pieļauj uzņēmējs.


Turpina citur iesākto
SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis prognozē, ka 2014. gads nozarē būs aktīvs - esot jārealizē vērienīgi infrastruktūras projekti ar iepriekšējā perioda ES finansējumu. Sezonas laikā būšot jūtams kvalificēta darbaspēka trūkums. "Vienlaikus, skatoties tālāk par 2014. gadu, šobrīd nav pārliecības par nākošā ES plānošanas perioda finansētu projektu uzsākšanas laiku," viņš saka.


Arī būvniecības un ražošanas uzņēmumu grupai A/S LNK Industries 2014. gads ir rosīgs. "Līdz ar ostu infrastruktūras attīstības plāniem turpināsim pievērsties hidrotehniskās būvniecības pakalpojumu izvēršanai," stāsta LNK Industries valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs. Piemēram, Latvijā šogad tiks pabeigta 12. piestātnes būvniecība Ventspils brīvostā, nozīmīgs projekts ir ari Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra būvniecība Rīgā. Savukārt ārpus Latvijas paredzēts pabeigt ceļa pārvada būvniecību Viļņas centrā, kā arī veikt pilnu darba apjomu, būvējot Panemunes apvedceļu Lietuvā. Tāpat tiks uzsākta divu tiltu būvniecība pie Tallinas robežas. "Ņemot vērā šobrīd noslēgtos līgumus un projektus, kas atrodas izskatīšanas un sagatavošanas stadijā, mums ir pamats domāt, ka šā gada rezultāti nebūs sliktāki par iepriekšējā gada skaitļiem," prognozē A. Milovs.


SIA Arčers kā stikloto būvkonstrukciju izgatavotājs šogad turpinās nostiprināt iestrādes Norvēģijā un Beļģijā, kur jau realizēti vairākus miljonus eiro vērti projekti, kā ari paredzēts turpināt darbu citu eksporta reģionu izpētē un apguvē, jānorāda, ka martā kompānija noslēdza līgumu par stikloto alumīnija konstrukciju projektēšanu, ražošanu un uzstādīšanu vairāk nekā 2 milj. eiro apmērā biroju ēkas jaunbūvei Oslo. "Ņemot vērā arvien pieaugošo konkurenci eksporta tirgos un apstākli, ka tās saasināšanās tiek prognozēta arī šajā būvdarbu sezonā, Arčer mērķis ir saglabāt iepriekšējos gados sasniegto eksporta apjomu, kas būtu 30 - 35% apmērā no visas produkcijas kopapjoma," saka valdes priekšsēdētājs Armands Garkāns.


Avots:
Diens Bizness, 2014. Gada 6. Maijs
U.Andersons, L.Vaivare, V.Lēvalde, Z.Zablovska.

 
 
 
 
         Atpakaļ
 
 
 
       UPB © 2007 Copyrights | Kontakti
Site design and programming by | CIMO |