home    site map    UPB AS PREZENTĀCIJA / 2017
   
   par mums      struktūra      jaunumi      produkti / projekti      sabiedriskie projekti      vakances      fotogalerija      kontakti  
 
    

LV

EN

RU

DE
 
 
 
AKTUALITĀŠU ŽURNĀLS PDF
  LEJUPLĀDĒT PĒDĒJO VERSIJU
  ARHĪVS
  PRODUKTU KATALOGI
 
 
HOLDINGA JAUNUMI
 
   
 
   
 
   
 
   
  VISI JAUNUMI
   
 
    Izdrukāt      Nosūtīt  
 
 

  

| 03. 06. 2013 | Atziņas no konferences "Atjaunojamo energoresursu attīstības iespējas Latvijā: problēmas un risinājumi".

 

 

 

 

 

Enerģētikas nākotne ir efektivitātē.

 

Pieaugot iekšzemes kopproduktam, enerģijas patēriņam nav noteikti jāpalielinās. Decentralizēti elektrības un siltumapgādes risinājumi, kas ļauj efektīvi izmantot resursus, kā arī samazina kopējos sistēmas zudumus pārvadē, ir ekonomiski pamatotākā izvēle, uzskata SIA UPB Energy valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

 

Piemēram, Dānijā kopš 80.gadiem IKP ir pieaudzis par 80%, bet energoresursu patēriņš faktiski ir palicis tajā pašā līmenī kā 1980.gadā.Ja valsts ar pārdomātas enerģētikas politikas un tās īstenošanas programmas palīdzību panāktu līdzīgu sakarību Latvijā, būtu arī jāizvērtē esošās un plānotās enerģijas ražošanas jaudas, tiklu infrastruktūras attīstība, jo tieši šīs izmaksas šobrīd veido vairāk nekā pusi no kopējā elektrības tarifa. Šādas atziņas izskanēja gan no uzņēmēju, gan zinātnieku puses konferencē - atjaunojamo energoresursu attīstības iespējas Latvijā: problēmas un risinājumi.

 

 

Uzsver decentralizāciju

Koģenerācijas stacijas spēj efektīvi - ap 90% - izmantot primāro kurināmo, taču efektivitātei nav nozīmes, ja netiek izmantota saražotā ar lielu iedzīvotāju skaitu dažās apdzīvotās vietās un mazu iedzīvotāju blīvumu pārējā teritorijā, ir svarīgi pareizi izvietot ražošanas jaudas. Sava vieta ir gan lieliem TEC, gan mazākām koģenerācijas iekārtām, to pareiza kombinācija nodrošina efektīvāko rezultātu, uzsver uzņēmējs. UPB Energy ražotajās koģenerācijas stacijās var izmantot dabas gāzi, biogāzi, sintētisko gāzi un naftas gāzi. Tiek meklēti risinājumi, lai paplašinātu izmantojamo gāzu sarakstu. «Piemēram, strādājam pie koku gāzes koģenerācijas stacijas un sadarbojamies ar gazifikācijas iekārtu ražotājiem no Latvijas, Vācijas, Somijas un arī Krievijas. Tā kā katra gazifikatora gāzes kvalitāte atšķiras, tad liela nozīme ir iekārtu testiem reālos apstākļos,» atklāj D. Bērziņš. Zinātnieki norāda, ka biogāzes ražošanā var izmantot ari jūras resursus - makroaļģes. Piemēram, Solrodā (Dānijā) plāno būvēt biogāzes staciju, kurā atļautu izmantot arī lokāli savāktās makroaļģes kā biomasu. Tāpat par biogāzes resursu tiek uzskatītas niedres.

 

Priekšroka vietējiem

Enerģētiķis Juris Ozoliņš norāda, ka valsts atbildība ir likumi, taktika risku vadībai un stratēģija ilgtspējai. «Jāsadarbojas Ekonomikas, Finanšu, Vides, Zemkopības un Satiksmes ministrijām,» viņš uzsver, jo tikai kopēju interešu definēšana garantē saprātīgus lēmumus. Valsts nedrīkst ierobežot biznesu, taču neviens neliedzot, piemēram, pārskatīt iepirkuma cenas, ja ražošana kļuvusi efektīvāka. «Ja runājam par ilgtspējīgu ekonomiku, kas balstīta uz vietējo energoresursu efektīvu izmantošanu, galvenais būtu definēt skaidru ilgtermiņa politiku,» saka D.Bērziņš, minot Dāniju, kur ar 95% vairākumu parlaments apstiprināja mērķi 2050.gadā pilnībā atteikties no fosilo kurināmo izmantošanas. «Nevajag domāt, ka valdībai jānodrošina industriālā un enerģētikas politika, bet uzņēmējiem vai mājsaimniecībām nekas nav jādara, viss būs lēts un drošs,» brīdina J. Ozoliņš.

 

 

Avots: Dienas Bizness
Autors: Vēsma Lēvalde
03.06.2013

 
 
 
 
         Atpakaļ
 
 
 
       UPB © 2007 Copyrights | Kontakti
Site design and programming by | CIMO |