home    site map    UPB AS PREZENTĀCIJA / 2017
   
   par mums      struktūra      jaunumi      produkti / projekti      sabiedriskie projekti      vakances      fotogalerija      kontakti  
 
    

LV

EN

RU

DE
 
 
 
AKTUALITĀŠU ŽURNĀLS PDF
  LEJUPLĀDĒT PĒDĒJO VERSIJU
  ARHĪVS
  PRODUKTU KATALOGI
 
 
HOLDINGA JAUNUMI
 
   
 
   
 
   
 
   
  VISI JAUNUMI
   
 
    Izdrukāt      Nosūtīt  
 
 

  

| 12. 10. 2010 | "UPB" eksporta apjoms divos gados pieaudzis no 20% līdz 80% no kopējā apgrozījuma [nozare.lv]

Divu gadu laikā "UPB" koncerna eksporta apjoms kopējā apgrozījumā ir pieaudzis no 20% līdz 80%, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja "UPB" valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Pateicoties eksportam, apgrozījuma kritums nebija tik straujš kā būvniecības nozarei Latvijā kopumā. Lieli pasūtījumi ārvalstīs ir arī 2011.gadam, jo koncerns šajā laikā ir kļuvis konkurētspējīgs gan Skandināvijas, gan Vācijas tirgos, turklāt patlaban tiek meklētas iespējas iekļūt arī eksotiskāku valstu tirgos.

"UPB" holdings šogad izvirzīja mērķi vēl intensīvāk strādāt pie eksporta virziena attīstības. Kā veicas ar šī mērķa īstenošanu?

Izvirzītos mērķus esam jau sasnieguši, jo šogad eksports būs jau 80% no kopējā holdinga apgrozījuma. Eksporta īpatsvara pieaugums nebūtu bijis tik straujš, ja nebūtu bijis tik dramatisks Latvijas iekšējā tirgus kritums. Ņemot vērā to, ka Latvijas valsts taktika izejai no krīzes bija dzelžaina līdzekļu taupīšana, tad, protams, uz būvniecību tas atstāja ļoti lielu iespaidu, turklāt būvniecības kritums ietekmēja arī Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu, kas joprojām ir ļoti liels.

Pērn visa koncerna konsolidētais apgrozījums bija 42,4 miljoni latu, bet 2008.gadā tas bija 74,4 miljoni latu. Krīze ir iespaidojusi rādītājus, šī iemesla dēļ prognozēju, ka šogad holdinga apgrozījums varētu būt vēl nedaudz mazāks nekā 2009.gadā. Tomēr eksports aug tik strauji, ka tas pasūtījumu portfelis, kas mums ir 2011.gadam, vairs neļaus kristies apgrozījumam, pat neskatoties uz kritumu iekšējā tirgū.

Līdz ar to esam praktiski pārorientējuši "UPB" būvniecības koncerna darbību uz eksportu. Pēdējā pusotra gada laikā ir apmests iespaidīgs kūlenis tirgu sadalījumā.

Kāds bija eksporta īpatsvars koncerna apgrozījumā pirms pāris gadiem?
2007.gadā 80% no kopējā apgrozījuma veidoja Latvijas iekšējais tirgus un tikai 20% bija eksports. 2009.gadā eksporta īpatsvars jau sasniedza 60%, un šogad "UPB" tirgu sadalījums jau ir pilnīgi pretējs tam, kāds bija pirms diviem gadiem.


No šodienas pieredzes varu teikt, ka tas nebūt nav viegls uzdevums, jo eksporta kāpums masu medijos skan labi, bet tajā pat laikā pilnīgi droši varu apgalvot, ka Latvijas uzņēmējdarbības sabiedrība, darba ņēmēji, politika atrodas ārkārtīgi zemā integrācijas pakāpē ar Eiropas Savienību, nemaz nerunājot par trešajām valstīm. Tas nozīmē, ka mums jāveic ļoti lieli mājasdarbi, lai spētu strādāt ārvalstu tirgos.


Jau iepriekš esmu teicis, ka eksports ir tikai vitamīni, bet tās nav zāles, kas atveseļos Latviju.

Bet katram konkrētam uzņēmumam eksports taču ir šīs zāles, kas ļauj izdzīvot, noturēt vai celt apgrozījumu, attīstīties?
Protams, ja "UPB" nebūtu 80% eksporta īpatsvara, tad, iespējams, mēs būtu spiesti apsvērt kādas daļas ražotņu iekonservēšanu vai darbības sašaurināšanu.

Tagad savu inženieru un menedžmenta personālu un arī montāžas speciālistus esam divos gados sagatavojuši atbilstoši starptautiskās konkurences prasībām. Tagad "UPB" ir konkurētspējīgs gan Skandināvijā, gan Vācijā, kurā fasāžu būvniecības tirgu atvērām pērn. Patlaban tiek aktīvi strādāts pie Austrumu tirgus apgūšanas.


Līdz ar to koncerns savas ražotnes pielāgojis darbam un prasībām ārvalstu tirgos un spējis ražotnes orientēt uz to, kas nākotnē būs pieprasīts arī Latvijas tirgū. Tas viss nebūtu iespējams, ja nestrādātu eksportam.

Tātad "UPB" Latvijā esošās dzelzsbetona, metāla konstrukciju, stikla-alumīnija fasāžu ražotnes saražo visus nepieciešamos materiālus, lai ārvalstīs varētu veikt būvniecību?

Koncernā strādājam, vadoties pēc 3K filozofijas - trīs veidu konstrukcijas, kas ir ideāls variants eksportam. Ēkām nepieciešamās dzelzsbetona, metāla un stikla-alumīnija fasāžu konstrukcijas tiek saražotas Latvijā, aizvestas uz nepieciešamo valsti un samontētas tur, kur nepieciešams. Tas ir komplekss produkts, ko cenšamies pārdot ārvalstu tirgos. Protams, ne katrs klients vēlas saņemt visas trīs produktu grupas, tāpēc pārdodam arī atsevišķi dzelzsbetona konstrukcijas, sākot no projektēšanas, ar sekojošu ražošanu un montāžu, tāpat arī ar metāla konstrukcijas un stikla-alumīnija fasādes.

Vai tas nozīmē, ka ārvalstīs strādājat kā ģenerāluzņēmējs un objektus pasūtītājam nododat pilnībā?

Nē, "UPB" necenšas ārvalstu tirgū strādāt kā ģenerāluzņēmējs. Lai Eiropas tirgos strādātu kā ģenerāluzņēmēji, ir nepieciešama ļoti liela sagatavošanās un pieredze. Vieniem pašiem to ir grūti izdarīt. Domāju, ka tie uzņēmumi, kuri veido kopuzņēmumus ar skandināviem vai vāciešiem, iet drošāko ceļu.

Ģenerāluzņēmējam ir nepieciešama arī ļoti liela garantiju pakete - apmaksas garantija, darbu izpildes garantija, pēcgarantija - un visas šīs garantijas jānodrošina ar finansiālajiem resursiem. Baltijas valstu būvniecības uzņēmumiem šādas garantijas nodrošināt ir diezgan grūti.

"UPB" filozofija ir tāda, ka arī turpmāk gribam būt industriāls koncerns ar ražošanu Latvijas teritorijā un ar montāžas darbiem ārvalstīs, savukārt "UPB" klients ir pazīstams, vidējs vai liels ārvalstu ģenerāluzņēmējs. Mēs neveicam ne apdares darbus, ne ēku inženierkomunikāciju ierīkošanu. "UPB" ārvalstīs startē kā pietiekami liels apakšuzņēmējs.

Kāpēc darbībai ārvalstīs izvēlējāties tieši Skandināvijas valstu tirgus? Tie taču nav tie vieglākie tirgi, kuros Latvijas uzņēmums var mēģināt iekļūt.

Tirgi, kas sākotnēji šķiet vienkārši, viegli iekarojami, kuros nav stingri spēles noteikumi, piemēram, Krievijas vai arābu valstu tirgi, beigās izrādās sarežģītāki, nekā pirmajā mirklī izskatās. No otras puses - stingri definētie un civilizētie Eiropas tirgi, tostarp arī Skandināvijā, ir daudz stabilāki, līgumu izpildes un maksājumu ziņā drošāki. Šajos tirgos ir daudz zemāks uzņēmējdarbības risks, tikai jāpieņem to spēles noteikumi.

Skandināvijas valstu tirgos varam iegūt daudz augstāku pieredzi gan inženiertehniskajos risinājumos, gan darba drošības jautājumos, kā arī, ņemot vērā to, ka esam viena reģiona kaimiņi, vairojam arī savu potenciālo konkurētspēju Baltijas valstu tirgū. Prasības augs arī Baltijas tirgos, jo katrs ārvalstu investors nāks šeit ar savām "mājas" prasībām.

Skandināvijas tirgū ieiet ir ilgāk un grūtāk, bet to visu atsver mūsu konkurētspējas pieaugums.

Kurās valstīs tagad ir nozīmīgākie "UPB" eksporta tirgi?

"UPB" darbību ārvalstu tirgū sāka Īslandē, kur tika uzbūvēti pirmie objekti, lielākais no tiem ir Reikjavīkas kultūras un atpūtas centrs. Īslandē joprojām darbojas "UPB" meitasuzņēmums. Tagad veidojam vietējos uzņēmumus jebkurā tirgū, kurā "UPB" sāk strādāt, cenšamies piesaistīt arī vietējos darbiniekus. Būvniecības sektors nav izveidojams pilnībā kā 100% eksports, jāiesaista arī vietējie partneri un darbinieku komanda. Savukārt visus konstrukciju montāžas darbus ārvalstīs veic būvnieki no Latvijas. Pieļauju, ja "UPB" attīstība ārvalstu tirgos iegūs vēl lielākus mērogus, tad savos uzņēmumos Vācijā, Zviedrijā un Norvēģijā centīsimies piesaistīt arī vietējo darbaspēku. Tendences rāda, ka uz to viss virzās, jo konkursi, kuros piedalāmies, un būvējamie objekti kļūst arvien lielāki un apjomīgāki.

Patlaban ārvalstu tirgi ir līdzsvarojušies un vienādi svarīgi ir gan Norvēģijas, gan Zviedrijas, gan Vācijas tirgi. Īslandes un Dānijas tirgos apjomi patlaban ir mazāki, bet tas nenozīmē, ka tie mums ir mazāk svarīgi. Visos tirgos tiek iegūta atšķirīga pieredze. Patlaban sākam strādāt arī Somijā, un ir skaidrs, ka katrā no tirgiem kaut kas ir citāds.

Kādi ir galvenie ārvalstīs būvējamie un uzbūvētie objekti?

Visdažādākie - gan pēc lieluma, gan funkcijām. Zviedrijā tiek būvēts vesels pilsētas kvartāls - sešas līdz septiņas sešu līdz 12 stāvu dzīvojamās mājas. Upsalā ir uzbūvēti divi lieli lauksaimniecības universitātes pētniecības centri, katrs 20 000 kvadrātmetru platībā. Viss šis milzīgais apjoms ir "UPB" projektēts, Latvijā saražots, aizvests uz Zviedriju un tur samontēts. Arī Vācijā ir pabeigts objekts Bohumas universitātē un patlaban tiek būvēta Vupertāles universitātes fakultātes ēka. Darmštatē tiek būvēta psihiatriskā klīnika. Vācijā pārsvarā veicam fasāžu būvniecību, savukārt Zviedrijā būvdarbi vairāk saistīti ar dzelzsbetona un metāla konstrukcijām.

Un joprojām piedalāties arvien jaunos un jaunos konkursos?

Būvdarbu pieauguma tendence fiziskos apjomos ir iespaidīga, "UPB" jau ir nodrošināti pietiekami lieli darba apjomi 2011.gadam gan Vācijā, gan Zviedrijā un Norvēģijā. Tagad pēc krīzes ir atkopusies arī Īslande, kur parādās jauni pasūtījumi. Citā virzienā strādājam Itālijā, kur tiek būvētas koģenerācijas stacijas un piegādātas koģenerācijas iekārtas. Nesen ir pabeigta 1,5 megavatu jaudas koģenerācijas stacijas būvniecība Triestē, kas tika paveikta, kopīgi strādājot "UPB" Latvijas, Vācijas un Šveices uzņēmumiem.

Tātad koģenerācijas stacijas ir vēl viens liels "UPB" eksporta virziens, kas ir papildus būvniecībai?

Jā, bet tas ir saistīts ar industriālo būvniecību. Vācijā mums ir uzņēmums, kurā strādā 20 inženiertehniskie darbinieki, kuri ir izveidojuši mazo un vidēji lielo koģenerācijas staciju prototipus. Pašas koģenerācijas stacijas tiek ražotas Liepājas uzņēmuma "UPB Enerģija" ražotnē. "UPB Enerģija" nodarbojas arī ar lielāku koģenerācijas staciju projektēšanu, savukārt Šveicē ir uzņēmums "UPB AS GmbH", kurš veic lielo koģenerācijas projektu vadīšanu trešajās valstīs, jo patlaban "UPB" izskata interesantus potenciālos projektus Pakistānā, Ēģiptē, Turcijā un Latīņamerikas valstīs.

Koģenerācijas stacijas jau ir piegādātas un uzstādītas Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Itālijā, Slovākijā, Bulgārijā, ASV. Protams, ka šīs koģenerācijas stacijas ir uzstādītas arī Latvijā.

"UPB" enerģētiskais atzars aug ļoti strauji, piemēram, ja izdosies uzvarēt konkursu Ēģiptē, tas būs pasūtījums sešu miljonu eiro (4,2 miljonu latu) apjomā. Kopumā enerģētiskā sektora apgrozījums jau tagad ir mērāms miljonos latu, bet pagaidām tas vēl nav pielīdzināms būvniecības sektora apgrozījumam. Aprēķini un prognozes liecina, ka jau 2011.gadā enerģētikas sektors veidos trešo daļu no kopējā "UPB" koncerna apgrozījuma.

Pavasarī izskanēja informācija, ka koģenerācijas stacijas piedāvāsiet operatīvajā līzingā. Kā veicas šajā virzienā?

Veicam kontraktingu, un līzings ir tikai viens no tā paveidiem. Šo virzienu esam tikai sākuši, jo pēc šiem principiem patlaban darbojas divas koģenerācijas stacijas Liepājā, viena stacija Berlīnē.

Klasiskais kontraktings paredz, ka pasūtītājs maksā tikai par patērēto siltumu un enerģiju, bet "UPB" uzstāda koģenerācijas staciju un patur to savā īpašumā. Ir iespējama šīs stacijas izpirkšana noteiktā laikā, vai arī tā ilgtermiņā paliek "UPB" īpašumā.

Kāpēc tika izvēlēts šāds modelis?

Tas ir biznesa veids, kas mazo un vidējo klientu grupai atvieglo darbību, neprasot no šiem klientiem investīcijas koģenerācijas staciju iegādē.

Visas "UPB" aktivitātes patlaban ir vērstas uz eksportu, bet kas notiek Latvijas tirgū? Vai ir kādi objekti arī Latvijā?

Transportbetona ražošana "MB Betons" uzņēmumu grupā nav orientēta uz eksportu, jo transportbetons ir lokāls produkts, kura transportēšanas attālums no ražotnes nepārsniedz 100-120 kilometrus. Tas nav eksporta produkts, eksportēt var tikai transportbetona ražošanas tehnoloģijas, ko arī cenšamies darīt. Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas tirgū, kā arī dažu Āzijas valstu tirgū esam radījuši interesi par sevi, tāpēc domāju, ka izdosies šajās valstīs izveidot kādu transportbetona ražotni. Tomēr tas ir salīdzinoši lēns bizness.

Transportbetona ražošanas apjomi Latvijā vairs nav tādi, kādi tie bija būvniecības buma laikā. Piedalāmies Eiropas Savienības līdzfinansētos infrastruktūras projektos vai atsevišķos projektos zemnieku saimniecībās, kur savu produkciju piegādā gan transportbetona ražotnes, gan dzelzsbetona ražotnes.

Vietējais tirgus metāla konstrukcijām ir ļoti neliels, šis holdinga atzars strādā galvenokārt eksportam. Arī stikla-alumīnija fasāžu ražošana 90% apjomā strādā eksportam.

Protams, ka ļoti ceram uz to, ka Latvijas būvniecības aina pēc krīzes būs citāda, ar augstāku industrializācijas pakāpi, lai Latvijas būvnieki būtu integrēties spējīgāki starptautiskajos tirgos. Ja nenotiks būvniecības industrializācija, tad Latvija turpinās eksportēt fizisko darbaspēku būvniecības nozarē. Līdz krīzei būvniecība Latvijā bija amatnieciska - betonēšana, flīzēšana, apdares darbi -, tās bija daudzu būvfirmu specializācijas. Pēc krīzes tā vairs nebūs.

Vai atdzīvosies būvniecība Latvijas iekšējā tirgū, un kas to varētu sekmēt?

Tas ir komplekss jautājums. Biroju telpu tirgum ir jākļūst piesātinātam, tikai tad tiks būvētas jaunas biroju telpas. Līdzīgi ir ar dzīvokļiem - ja patlaban Latvijā tik daudzi dzīvokļi stāv tukši, turklāt ir pilnīgi vienalga, kam tie pieder, dzīvokļu tirgus nevarēs atdzīvoties, jo jāveidojas cenu pieaugumam, lai rastos interese būvēt jaunus dzīvokļus.

No šodienas skatupunkta vērtējot, būvniecība attīstīsies infrastruktūras objektos, jo tie tiek līdzfinansēti ar ES Kohēzijas fonda naudu.

Ja agrāk būvniecības lielāko daļu veidoja dzīvojamās un biroju telpas un tajās specializējās arī daudzi arhitektu un inženieru biroji, tad tagad ir nepieciešama nozares pārstrukturizācija. Pati no sevis pārstrukturizācija nevar notikt, tas nozīmē, ka ir nepieciešamas valsts atbalsta programmas, kā uzturēt ekonomikai nepieciešamās nozares, lai tās izdzīvotu krīzes laikā. No valsts puses būtu vieglprātīgi ļaut būvniecībai attīstīties pēc liberālā tirgus principiem - ja kādas jaudas ilgstoši netiek pieprasītas, tad tās tiek demontētas. Pēc tam kad šīs jaudas būs nepieciešamas tepat uz vietas, tās tiks importētas un mēs atkal būsim atkarīgi no importa.

Ja industriālā būvniecības sadaļa pēc krīzes būs jāveido no jauna, tad tā būs pārāk dārga, būvniecības izmaksas pieaugs ļoti strauji. Par to liecina fakts, ka tad, kad 2002.gadā uz gadu tika apturēti iepirkumi vairākos lielos būvobjektos, cenas pieauga daudz straujāk, nekā tās būtu augušas tad, ja darbs šajos objektos nebūtu apturēts. Jebkuras radikālas izmaiņas izsauc citas radikālas izmaiņas.

Nav iespējams ātri pārstrukturēt esošo tautsaimniecības modeli, kurā būvniecības īpatsvars bija ļoti augsts un nozarē iesaistītie cilvēki veidoja ļoti lielu daļu no sociālā nodokļa maksātājiem. Atstājot šos cilvēkus bez darba, bez pasūtījumiem, valsts faktiski neļauj atkopties IKP. Nedodot ekonomikai nekādus stimulus, IKP ir nodzīts zemāk par Grieķijas rādītājiem. Varam sevi slavēt, ka ir izturēta smagā finanšu krīze, bet šī Latvijā nebija finanšu krīze, tā bija strukturālā krīze. Un Latvijā ļoti maz ir darīts, lai modeli A piemērotu modelim B. Patlaban tiek ļauts modelim A pašdemontēties, un tā nav pārāk gudra politika.

Vērtējot būvniecības uzņēmumus Latvijā - cik daudzi no tiem spēj pārorientēties uz industriālo būvniecību?

Tādu nav daudz. Būvniecības nozarē uzņēmumu, kuri ir vertikāli integrēti, aiz kuriem ir ražotnes, kuri spēj piedāvāt kaut ko vairāk par vietējā pasūtījuma izpildīšanu, ir nedaudz. Piemēram, ražotnes ir "BMGS", "Skonto" grupai, "Arčers", vēl dažiem, bet ļoti liela daļa uzņēmumu ir bez ražotnēm. Tas nozīmē, ka šie uzņēmumi spiesti vai nu pārdot tikai "pliku" pakalpojumu, vai arī tiem ir jābūt atkarīgiem no kopējās būvniecības ideoloģijas Latvijā.

"UPB" nav vienīgais lielais Latvijas būvniecības uzņēmums, kas nopietni orientējas uz eksportu. Vai tas nozīmē, ka nozare ir uz pareizā ceļa?
Principā, jā. Ja skatāmies uz Latvijas būvindustrijas kopējās konkurētspējas audzēšanu, tad, tikai izejot starptautiskos tirgos, var redzēt, vai iedomātā griba būt šajos tirgos atbilst reālajai varēšanai. No šāda viedokļa tas ir pareizais ceļš jebkuram lielam un vidējam būvuzņēmumam.

No otras puses, lielā mērā tā ir reakcija uz valsts politiku, kas nerada perspektīvas būvniecības attīstībai pašmāju tirgū.
Tā ir normāla izdzīvošanas stratēģija - ja nav sēņu pašmāju mežā, tad tās ir jāmeklē svešā mežā.

Treškārt, uzskatu, ka tā ir visu šo uzņēmumu liela atbildība par Latvijas nākotni - nemest plinti krūmos, nepielāgoties tikai vietējai situācijai. Uzņēmumi uztur savu nākotnes potenciālu, paaugstina konkurētspēju.

Stratēģiski vidējā termiņā ir ļoti svarīgi būvniekiem iziet ārējos tirgos, jo būvniecība varētu kļūt par ļoti perspektīvu nozari. Ja Latvijas valdības pārstāvji valstīs, kurās demokrātijas tradīcijas nav tādas kā Eiropā, paralēli pārtikas produktiem mēģinātu piedāvāt un pārdot arī kompleksus būvniecības pakalpojumus vairāku simtu miljonu latu apjomā, tas dotu lielu grūdienu nozares attīstībai. Ieiet NVS valstīs, Āzijas valstīs bez panākta vietējās valdības atbalsta ir ļoti riskanti, savukārt, ja panāktas vienošanās valdību līmenī, tad nekas vairs netraucēs strādāt. Sakoncentrējot Latvijas industriālās celtniecības piedāvājumu un lobējot to Austrumos, varētu veicināt Latvijas būvniecības attīstību.

 

Informācijai:

"UPB" holdings (UPB) 19 gadu darbības laikā ir kļuvis par vienu vadošiem industriāliem koncerniem Latvijā ar plašu starptautisku darbību.

AS "UPB" konsolidētais apgrozījums 2009.gadā bija 42,4 miljoni latu, bet 2008.gadā tas bija 74,4 miljoni latu.

2009.gadā "UPB" konsolidētā peļņa bija 1,24 miljoni latu, bet 2008.gadā holdings nopelnīja 2,75 miljonus latu.

 "UPB" holdingā ietilpst vairāk nekā 40 uzņēmumi un ražotnes, kas apvienotas patstāvīgi strādājošās uzņēmumu grupās, no kurām lielākās ir "Aile grupa" (stiklotās konstrukcijas, logi, durvis, fasādes), "MB Betons grupa" (dzelzsbetons, transportbetons, inertie materiāli), "RK Metāls grupa" (konstruktīvais metāls, metāla dizains), "UPB Energy grupa" (koģenerācijas stacijas) un "UPB Nams grupa" (ģenerālbūvniecība).

Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Uldis Pīlēns, kuram pieder 41,28% akciju, Oskars Mors - 24,54%, Māris Mors - 18,6%.

Avots un foto nozare.lv 

 
 
 
 
         Atpakaļ
 
 
 
       UPB © 2007 Copyrights | Kontakti
Site design and programming by | CIMO |