home    site map    UPB AS PREZENTĀCIJA / 2017
   
   par mums      struktūra      jaunumi      produkti / projekti      sabiedriskie projekti      vakances      fotogalerija      kontakti  
 
    

LV

EN

RU

DE
 
 
 
AKTUALITĀŠU ŽURNĀLS PDF
  LEJUPLĀDĒT PĒDĒJO VERSIJU
  ARHĪVS
  PRODUKTU KATALOGI
 
 
HOLDINGA JAUNUMI
 
   
 
   
 
   
 
   
  VISI JAUNUMI
   
 
    Izdrukāt      Nosūtīt  
 
 
| 22. 04. 2010 | "UPB": Ieiešana ārvalstu tirgū prasa pacietību un striktu vietējo normu ievērošanu [nozare.lv]

Ieiešana ārvalstu tirgū prasa pacietību, ilgu laiku, lai pārliecinātu par savu produktu un prasmju kvalitāti un striktu konkrētās valsts normatīvo aktu ievērošanu, šodien "Eksporta rīta" diskusijā par eksporta iespējām būvniecības un metālapstrādes nozarē uzsvēra AS "UPB" holdinga eksporta departamenta direktors Uģis Grīnbergs.

"Nostiprināšanās Skandināvijas valstu tirgos mums prasīja astoņus deviņus gadus," sacīja Grīnbergs, piebilstot, ka "sākām pamazām, pēc trīs Skandināvijas tirgū pavadītiem gadiem mums uzticēja pirmos projektus ar metāla būvkonstrukciju montāžu, bet pirms diviem gadiem mums jau bija pirmie pasūtījumi, kuros veicām arī projektēšanu".

Galvenie holdinga tirgi ir Zviedrija, Norvēģija, Dānija, un Islande.

Pārdot savu produktu ārzemēs ir salīdzinoši viegli, taču sasniegt nākamo pakāpi, ieejot ārvalstu tirgū ar saviem pakalpojumiem, jau ir daudz grūtāk. "Tas prasa daudz nopietnāku vietējo apstākļu un prasību izpēti," piebilda Grīnbergs.

Patlaban "UPB" Skandināvijā piedāvā pilnu pakalpojumu ciklu. "Produktu ražojam Latvijā, piegādājam uz Skandināviju, montējam un nododam pasūtītājam," skaidroja Grīnbergs. Ciklā ir iesaistīti daudzi "UPB" holdinga uzņēmumi - "Aile grupa" ar stiklotajām konstrukcijām, logiem, alumīnija fasādēm, "MB Betons grupa" ar dzelzsbetona konstrukcijām, "RK Metāls grupa" ar būvniecības metāla konstrukcijā. "Veicam arī projektēšanu un ģenerālbūvniecību Skandināvijas tirgū," skaidroja Grīnbergs.

"Nu jau esam sasnieguši to komfortablo stāvokli, ka mums pašiem vairs nav jāmeklē pasūtītāji, viņi atrod mūs un mēs varam izvēlēties pēc prioritātēm, kurus pasūtījumus pieņemt," sacīja Grīnbergs. Viņš skaidroja, ka patlaban "UPB" Zviedrijā jau ir uzticēti tik nopietni projekti, kā četru 14 stāvu ēku būvniecība, kā arī vesela pilsētas kvartāla apbūve.

Grīnbergs sacīja, ka veiksmīgai ieiešanai eksporta tirgū vispirms ir nepieciešama uzņēmuma mājaslapa internetā, kurā noteikti angļu valodā jābūt aprakstam par uzņēmuma produkciju, iepriekš realizētajiem projektiem ar fotogrāfijām, kontaktinformācijai un uzņēmuma finanšu datiem.

"Otrais solis ir buklets "PowerPoint" vai multimediju prezentācija angļu valodā, ko var uzreiz parādīt jebkuram ieinteresētajam klientam. Trešais solis - produktam un tā ražošanai jāatbilst rietumnieku izpratnei par kvalitāti, ražošanas standartiem. Lai arī iepriekš mums likās, ka papīri par ISO 9001 sertifikāciju ir lieki, pieredze rāda, ka bez tiem Rietumu tirgū neko nevar iesākt," skaidroja Grīnbergs.

Viņš sacīja, ka Norvēģijā un Dānijā ir pieņemtas Eiropas Savienības prasības būvniecībā un šajos tirgos nerodas nekādas problēmas. "Specifiskas prasības ir Zviedrijā - tur projektēšana un būvniecība notiek tikai pēc zviedru standartiem un tie ir pieejami tikai zviedru valodā," skaidroja Grīnbergs.

"Visiem, kas grib sākt strādāt Zviedrijā, noteikti iesaku izmantot vietējos inženierus kā konsultantus. Tas ir dārgi, tas ir ilgi, viņi ir "slinki pēc suņa", bet neko nevar padarīt, tādas ir prasības," skaidroja Grīnbergs. "Obligāti ir jāslēdz līgums ar vietējo arodbiedrību par darba samaksu, citādi strādāšana nebūs iespējama," piebilda Grīnbergs.

Viņš norādīja, ka Zviedrijā var strādāt arī ar savu tehniku un darbaspēku, taču visam ir jābūt sertificētam Zviedrijā. "Ja celtni sertificēt ir viegli, tad celtņa vadītājam ir jākārto eksāmens zviedru valodā ar aptuveni 80 jautājumiem, un kļūdīties drīkst tikai vienā vai divos," skaidroja Grīnbergs.

"Noteikti nedrīkst piekrist prasībām pēc fiksētas cenas no pasūtītāju puses. Ilgtermiņa pasūtījumam viņi gribēs fiksētu cenu uz diviem vai pat trim gadiem, taču tam nevajag piekrist. Patlaban Skandināvijas valstu valūtas mums ir izdevīgas, taču es ieteiktu līgumos iekļaut prasību par cenu indeksāciju atkarībā no izejvielu cenas ik pēc diviem, trim mēnešiem," uzsvēra Grīnbergs.

Būtiska ir arī materiālu izsekojamība. "Jebkurai detaļai, jebkuram metāla gabalam konstrukcijā ir jābūt ar izcelsmes sertifikātiem izsekojamam no izejvielu piegādātāja, cauri ražošanai līdz pat gala patērētājam," sacīja Grīnbergs.

Darbam ārvalstu tirgū obligāts priekšnosacījums ir banku vai apdrošinātāju garantijas. "Problēma slēpjas apstāklī, ka Zviedrijas un Norvēģijas būvkompānijas neņem vērā Latvijas banku vai apdrošinātāju izsniegtās garantijas, pat ja tās ir Skandināvijas banku meitasuzņēmumi Latvijā, tāpēc mēs garantijas ņemam no "SEB" Zviedrijā un "Raiffeisen" Vācijā," sacīja Grīnbergs.

Diskusijas "Eksporta rīts" organizē eksporta konsultāciju uzņēmums "GatewayBaltic" un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

"Eksporta rītos" ir iespēja tikties Latvijas uzņēmumiem, kas savā starpā dalās pieredzē par eksportu, diskutē par sev aktuāliem jautājumiem, smeļas idejas ikdienas darbu organizācijai.

"Eksporta rīti" tiek organizēti reizi mēnesī un ir veltīti konkrētai tēmai - aktualitātēm eksporta tirgu apguvē, problēmu risināšanai - vai orientēti uz specifiskas nozares eksporta potenciāla analīzi.

Ivars Motivāns
www.nozare.lv

 
 
 
 
         Atpakaļ
 
 
 
       UPB © 2007 Copyrights | Kontakti
Site design and programming by | CIMO |